Coup d’etat in Latvia in 1934 and Reactions Abroad

• Authors: Ēriks Jēkabsons

Abstracts

EN

Latvia was among the countries in Central and Eastern Europe that transitioned from parliamentary democracy to an authoritarian regime during the interwar period. This authoritarian rule was established in Latvia in May 1934 through a coup d’état. During the following years, the country was governed by a single authoritarian leader, Kārlis Ulmanis, until it lost its independence and was annexed by the Soviet Union in 1940. This article aims to delineate the specifics of this emergence of the authoritarian regime in Latvia. It analyses the causes that lead to the coup, its progression, the subsequent repression of political opponents, and the primary characteristics of the newly established authoritarian regime. Considerable attention and research have been devoted to the foreign reactions to the Latvian coup among the neighbouring countries, European great powers and the USA, and the international community.

Keywords

EN

Latvia; Baltic States; interwar period; authoritarianism; authoritarian regime; coup d’état; paramilitary organisations; international relations

• Publisher: Towarzystwo Naukowe w Toruniu
• Journal: Zapiski Historyczne
• Year: 2024
• Volume: 89
• Issue: 2
• Pages: 61-92

Dates

published

2024

Contributors

author

Ēriks Jēkabsons

• Faculty of History and Philosophy, University of Latvia, Riga
• Faculty of Political Science and Journalism, Maria Curie-Skłodowska University, Lublin

• https://orcid.org/000000024961106X

References

• Akmenīte, Vilma. “Individuālo īpatnību atņemšana: Kārļa Ulmaņa un 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma vērtējums Lietuvas presē (1934–1940).” Agora 6 (2007): 219–247.
• Andersons, Edgars. Latvijas vēsture 1920–1940. Ārpolitika, vol. 1. Stockholm: Daugava, 1982.
• Angels, Florins. “Starp paralēliem spoguļiem: Rumānijas un Latvijas attiecības starpkaru laikā.” Latvijas Arhīvi (1999) issue 4: 86–97.
• Bērziņš, Alfrēds. Nepublicētās atmiņas: Laiks, kas negaist. Rīga: Latvijas avīze, 2015.
• Bērziņš, Valdis, ed. 20. gadsimta Latvijas vesture, vol. 2: Neatkarīga valsts 1918–1940. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003.
• Bleiere, Daina, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis, Aivars Stranga and Antonijs Zunda. Latvijas vēsture 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005.
• Cerūzis, Raimonds. Vācu faktors Latvijā (1918–1939). Politiskie un starpnacionālie aspekti. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2004.
• Cielēns, Fēlikss. Laikmetu maiņā. Atmiņas un atziņas, vol. 4. Stokholma: Memento, 1999.
• Cielēns, Fēlikss. Laikmetu maiņā. Atmiņas un atziņas, vol. 5. Stokholma: Memento, 1999.
• Donass, Felikss. Politiskos krustceļos. Atmiņas un vērojumi divdesmitgadīgā diplomātiski-konsulārā dienestā. Evanstona: J. Šķirmanta apgāds, 1969.
• Dunsdorfs, Edgars. Kārļa Ulmaņa dzīve. Ceļinieks, politiķis, diktators, moceklis. Rīga: Zinātne, 1992.
• Jēkabsons, Ēriks. “Latvijas Ministru prezidents Ādolfs Bļodnieks un viņa atmiņas par 1933.–1934. gada norisēm.” Latvijas Arhīvi (2016) issue 1–2: 164–183.
• Jēkabsons, Ēriks. “Reakcija ārzemēs uz 1934. gada 15. maija apvērsumu Latvijā.” In Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos, edited by Valters Ščerbinskis and Ēriks Jēkabsons, 58–76. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2012.
• Łossowski, Piotr. Kraje bałtyckie na drodze od demokracji parlamentarnej do dyktatury (1918–1934). Wrocław: Zakład Narodowy im. Ossolińskich, 1972.
• Łossowski, Piotr. Łotwa nasz sąsiad. Stosunki polsko-łotewskie w latach 1919–1939. Warszawa: Mozaika, 1990.
• Pirmais gads (1934.15.V – 1935.15.V). Rīga: Latvju grāmata, 1935.
• Perna, Valerio. Itālija un Latvija. Diplomātisko attiecību vēsture. Translated by Dace Meiere. Rīga: Jumava, 2002.
• Puriņš, Jānis. “Atmiņas par 1934. g. 15. maija militārā apvērsuma iemesliem un norisi.” Lāčplēšis 21 (1975): 24–34.
• Ronis, Indulis. “Kārlis Ulmanis Latvijas brīvvalsts likteņa stundās un viņa Golgātas ceļš. Eseja.” In Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Dokumenti un materiāli, edited by Indulis Ronis and Arturs Žvinklis, 9–236. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1994.
• Sīpols, Vilis. Dzimtenes nodevība. Buržuāziskās Latvijas ārpolitika no 1933. līdz 1940. gadam. Rīga: LVI, 1963.
• Skrzypek, Andrzej. Stosunki polsko-łotewskie 1918–1939. Gdańsk: Instytut Bałtycki w Gdańsku, 1997.
• Stranga, Aivars. LSDSP un 1934. gada 15. maija valsts apvērsums. Demokrātijas likteņi Latvijā. Rīga: autora izd., 1998.
• Ščerbinskis, Valters. “1934. gada 15. maija apvērsums: cēloņi, norise un sekas.” In Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos, edited by Valters Ščerbinskis and Ēriks Jēkabsons, 9–57. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2012.
• Ščerbinskis, Valters. “Ādolfs Bļodnieks.” In Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940, edited by Gatis Krūmiņš, 61–74. Rīga: Valsts kanceleja, 2016.
• Ščerbinskis, Valters. “Liepājas koncentrācijas nometne un tās režīms. 1934. gada maijs – 1935. gada marts.” Latvijas Arhīvi (2009) issue 1–2: 66–88.
• Ščerbinskis, Valters and Ēriks Jēkabsons, eds. Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2012.
• Šilde, Ādolfs. Latvijas vēsture 1914–1940: Valsts tapšana un suverēnā vara. Stokholma: Daugava, 1976.
• Švec, Luboš. Československo a pobaltské státy v letech 1918–1939. Praha: Karolinum, 2001.
• Virsis, Mārtiņš. “Apvērsuma priekšvakarā.” In Pretstatu cīņā: Latvija 1917.–1950., edited by Viktors Leitāns, 176–184. Rīga: Avots, 1990.
• Zelče, Vita. “Naids naida ielogā: Latvija Padomju Savienības publiskajā telpā 20. gs. 30. gados.” Agora 6 (2007): 266–292.
• Zunda, Antonjs. “Britu nacionālās valdības Eiropas politika un Latvija (1933–1935).” Latvijas Vēsture (1997) issue 4: 53–60.
• Zunda, Antonijs. Latvijas un Lielbritānijas attiecības 1930–1940. Realitāte un ilūzijas. Rīga: Latvijas Vēsture fonds, 1998.

Identifiers

DOI

10.15762/ZH.2024.14

Biblioteka Nauki

61521132